-
1 pa vienu dienu
сущ.общ. в один день, за один день -
2 uz vienu dienu
общ. на один день -
3 dienā
n. днём (Грам. инф.: нареч.; Окончания:)LKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. pa dienudienām un naktīm apst.v. - aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžudienās iet - darbiniekos iet; darbos iet; darbus klausīt; gaitas klausīt; gaitas pildīt; gaitot; iet kunga gaitās; klausīt; klaušās iet; klaušas pildīt; kungos iet; kungu stigas; liecībās iet; liecības pildīt; muižas gaitāsstrādāt dienas maiņā2. par vienu dienuT09 -
4 в один день
prepos.gener. pa vienu dienu -
5 за один день
gener. pa vienu dienu -
6 на один день
prepos.gener. uz vienu dienu -
7 per diem
dienas nauda; dienā, par vienu dienu -
8 päiväiči
pa vienu dienu, vienā dienā -
9 päiväks
uz [vienu] dienu, [vienai] dienai -
10 vien
partik. только;drīz vien - очень скороdroši vien - наверноевероятно, надо полагатьLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. tik; tikaiviena alga - 1) alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena maksa; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviens 2) mazsvarīgi; nav svarīgi; vienalgavienā dienā notiekošs īp.v. - diennakts-vienā elpas vilcienā apst.v. - aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žiglivienā gabalā - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā laidā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā laidā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuvienā gadā augstskolā iestājušies studenti darb.v. - kurssviena gājuma - vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā laidā apst.v. - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā gabalā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā gabalā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuviena laika- īp.v. - viena laikmeta-; viena vecuma-viena laikmeta- - viena laika-; viena vecuma-vienā maisā bāžami apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienādi; vienu plauku; vienu slotu pērtiviena maksa - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensviena manta - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena maksa; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensvienā metā - viena gājuma; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā mierā - 1) mierīgi; nekavēti; netraucētiapst.v. - 2) dieva mierā; klusi; lēni; lēnīgi; mierīgi; rāmi; rimtiviena no trim pirmajām vietām īp.v. - nomierinošs; otrā vietavienā ņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā paņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā rāvienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā redzējienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā stiepienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā vilcienā; viens diviviena vecuma - viena gājuma; vienā metā; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuviena vecuma- īp.v. - viena laika-; viena laikmeta-vienā vecumā - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā vilcienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; viens divivienu dziesmu dziedāt darb.v. - atrast kopīgu valodu; sadziedāties; saprasties; saskaņotiesvienu laiku - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu metu; vienu viežuvienu metu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu viežuvienu mirkli apst.v. - uz brīdivienu otru reizi - alpām; aplaikiem; brīžam; brīžiem; citreiz; dažbrīd; daždien; dažreiz; dažu labu reizi; dažu reizi; dažubrīd; dažudien; dažureiz; jaudām; joņiem; kādreiz; lāgiem; lāgu lāgiem; laikiem; laiku laikiem; laiku pa laikam; lomiem; pa laikiem; pa retam; reizēm; reizi pa reizei; reizreizēm; reizu reizumis; reizumis; reižu reizēm; šad tadvienu plauku apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu slotu pērtivienu slotu pērti - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu plaukuvienu viežu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu2. tikai; vienīgiT09 -
11 laiks
lietv.1. время; пора;2. срокLKLv59▪ Terminiru длительность stikl.lv ilgumsRTU93▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru вpемя IEk, Finru времяMašB, DzEzru времяMašB, BūVPlv laikapstākļiru погодаDzEz, MašBru времяDzEzru времяDzEz, MašBru времяIzgl, Ped, PedStrru времяIzgl, Ped, PedStrru срокMežRru времяMašB, BūVPru сpок IIEl, IT, Komru времяDzEzru времяVidru времяVidru погодаĀdTekstru времяDzEz, Ķīmru времяMašBru времяMašB, BūVPlv ilgumsru длительностьDzEzru времяSocLie, CiRaru времяZinlv laikapstākļiru погодаUzņ, Ek, Dokru cpoкru вpeмяETB▪ SinonīmiI. lietv.1. ēra; laiki; laikmets; periodsar laiku - 1) ar gadiem; gadu gaitā; laika gaitāapst.v. - 2) pēc; pēc tam; pēcāk; pēcdienās; pēclaikā; sebāk; vēlākatvēršanas laiksbula laiks - vasaras tveicecensties iegūt laikugrūti laiki - nebaltas dienas; posta laiks; sastingums; stagnācijair pats pēdējais laiksīstā laikā apst.v. - īstā vietāja būs labs laikskalpošanas laiks lietv. - 1) mūžs 2) lietošanas laikskopš laika galalaiks celtieslaiku pa laikam - 1) alpām; aplaikiem; brīžam; brīžiem; citreiz; dažbrīd; daždien; dažreiz; dažu labu reizi; dažu reizi; dažubrīd; dažudien; dažureiz; jaudām; joņiem; kādreiz; lāgiem; lāgu lāgiem; laikiem; laiku laikiem; lomiem; pa laikiem; pa retam; reizēm; reizi pa reizei; reizreizēm; reizu reizumis; reizumis; reižu reizēm; šad tad; vienu otru reiziapst.v. - 2) šad un tadlapu laiks lietv. - dzeltu laiks; lapkritis; lapu biris; rudenslīdz noteiktam laikammācību laiks lietv. - 1) nodarbības 2) mācekļa laiks; skolas gadi; skolēna gadi; skolnieka gadiman ir maz laikamanā rīcībā ir daudz laikanepastāvīgs laiksnotriekt laikupatīkami pavadīt laikurādīt pareizu laikusaliktais laiks - perfektssekot laika garamsensenos laikos - senatnē; sendienās; senlaikos; senos laikos; sirmsenos laikos; vecos laikos; vecvecos laikos; viņos laikosslēgšanas laiksspietošanas laiks - oksta laikstā kā būtu laikstajā pašā laikātas ir tikai laika jautājumstieši laikāuzņemt skrējēja laikuvaislas laiks - auri; aurības; jaujas; lēpšas; pārošanās; raunas; riests; roja; rūja; skurbavirs mākoņiem mierīga laika zonāvisam savs laiksvisu laiku apst.v. - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā gabalā; vienā laidā 2) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu mūžuziedu laiks lietv. - 1) pavasara; pavasaris; ziedonis 2) plauksme 3) plaukums; uzplaukums 4) plaukums2. laika mets; mets3. atlaice; ievaļa; novaļa; pavaļa; vaļa; vaļas; vaļība4. brīdis; stunda5. dienas; gadi6. ilgums7. termiņšII. laikapstākļiT09
См. также в других словарях:
Рижская киностудия — Рижская киностудия … Википедия
Брике, Индра — В Википедии есть статьи о других людях с такой фамилией, см. Брике. Индра Брике Indra Briķe Имя при рождении: Индра Брике Дата рождения: 29 декабря 1957( … Википедия
Рижская к/ст — Рижская киностудия Год основания 1948 Расположение Рига, Латвия Отрасль кинематограф … Википедия
Эзера, Регина — Регина Эзера Regīna Ezera Имя при рождении: Регина Киндзуле Дата рождения: 20 декабря 1930(1930 12 20) Место рождения: Рига, Латвия … Википедия
vienuolika — num. card. su gen. (1) K, Š, Rtr, DŽ, NdŽ, KŽ, LzŽ, vienuolika (1); SC32, H, H168, R, R111, MŽ, MŽ146, N, Sut, M, LL51, L skaičius ir kiekis 11: Buvo labai didelės šeimos tada, po devynius, po vienuolika žmonių Kp. Augom dūminėj pirkioj… … Dictionary of the Lithuanian Language
po — 1 põ praep. su gen., dat., acc., instr., adv. K; SD259, H, R I. vietos ir krypties santykiams žymėti. 1. su instr. rodant padėtį ar veiksmą apačioje, žemiau ko: Po suolu guli šuva J. Po sniegu linai gulia J. Po ledu žuvys laksto Vlž. Mano žmogus … Dictionary of the Lithuanian Language
vienas — 2 vienas, à pron. (3) 1. def. R, R112, MŽ, MŽ146, M, LL220, ŠT48, DŽ nurodo asmenį ar daiktą, kuris yra tiesioginis veiksmo ar būsenos subjektas, arba pažymi, kad veiksmą atlieka veiksmo subjektas savo jėgomis, kitiems nepadedant, neprisidedant … Dictionary of the Lithuanian Language
senas — sẽnas, à adj. (4) K; SD352, H154, R, I, Sut, N, BzB329 1. SD39, M turintis daug amžiaus, sulaukęs senatvės, nejaunas (apie žmones, gyvulius); ilgai augantis (apie augalus); pršn. jaunas: Žmona sena SD4. Senas, vetušas SD132. Jis labai sẽnas… … Dictionary of the Lithuanian Language
per — 1 per̃ praep. su acc. (tarmėse su instr., dat. ir nom.), par̃ (dial.) I. erdvės santykiams reikšti. 1. R106 nurodant, kad daiktų išsidėstymas ar judėjimo linija eina kokiu nors plotu, paviršiumi: Tai toks miškas traukęsis per Lietuvos žemę… … Dictionary of the Lithuanian Language
vienas — 1 vienas, à num. (3) K, Rtr, Š, RŽ, FrnW; H168, ŽCh109 1. card. SD146, Sut, LL52, DŽ, KŽ skaičius, kiekis, rašomas skaitmeniu 1: Po vienam ką daryt SD268. Vienu malku išgert SD48. Viena eilė, viena riekė, dvi eili, dvi rieki B. Ne vienas N. Dar… … Dictionary of the Lithuanian Language
vėjas — sm. (1) K, KGr145, KII5,37, I, LsB309, Š, K.Būg, DŽ, NdŽ, KŽ, LzŽ, DrskŽ, FzŽ79,384, PolŽ130; SD1192, SD395, Q209, H, R, R76, MŽ, MŽ101, Sut, D.Pošk, N, M, L, LL276, vėjis (1), vėjai pl. (1) 1. oro srovė; oro judėjimas horizontalia kryptimi iš… … Dictionary of the Lithuanian Language
